Es patiesi ticu, ka ikvienam no mums ir iespēja apzinātā līmenī kontaktēties ar citu dimensiju būtnēm un tiem enerģētiskajiem plāniem, ko ar ierasto redzi nespējam uztvert. Pat tad, ja vēl neko no tā nejūti, to ir iespējams attīstīt, trenēt un pilnveidot, ja vien vēlies.
Pastāstīšu Tev, kāpēc tā uzskatu.
Atceros sevi bērnībā vēl pirmsskolas vecumā kā ļoti sapņainu un emocionāli jūtīgu bērnu. Man šķita, ka sajūtu kokus, dzīvniekus un citu cilvēku emocijas, nereti pat viņu nodomus. Reiz, guļot pļavā, ievēroju, ka ap zāles stiebriem ir tādas kā nelielas bumbiņas, kas veido aurai līdzīgu lauku ap katru zāles stiebru. Ilgi pētīju to un pat jutu šo smalko lauku. Līdz brīdim, kad par savu novērojumu naivā bērna aizrautībā pavēstīju mammai. Pretī saņēmu tā laika vecākiem ierasto reakciju, kurā bija noliegums un draudi ar došanos pie acu ārsta, jo ar manu redzi noteikti kaut kas nav kārtībā.
Šķietami ikdienišķa situācija un ticu, ka ikkatrs no mums spēj to atpazīt, kā sajūtās pazīstamu – mirkli, kad tiek aizvērta kāda ļoti smalka ticība un spēja just, kad tiek iesētas bailes atšķirties un salauzta ticība netveramajam. Iespējams, izklausās skarbi, bet diemžēl tieši tā tas visbiežāk notiek. Caur mūsu vecāku (un bērnībā viņi ir absolūtas autoritātes) noliegumu un baiļu vadītiem draudiem.
Tā notika arī ar mani. Kopš tās reizes vairs nekad neesmu redzējis auras ap zāles stiebriem. Lai gan vienmēr ir saglabājies kontakts ar augiem un vienmēr īpaši labi esmu juties dabā, mežā, kaut kāda pirmatnējā savienojuma vairs nebija. Tas tika pārrauts. Man prasīja daudzus gadus, lai atkal iemācītos to atjaunot un šoreiz pavisam apzināti.
Par spīti pārrautajai saiknei ar spēju fiziski redzēt smalko pasauli, neapzinātā līmenī manī arvien saglabājās kāda smalkāka intuīcija, sajūta un empātija. Reizēm jutu enerģiju, kā tā cirkulē manā ķermenī, manī vienmēr bija neatbildēti jautājumi par kosmosu un sajūta, ka tur ir vēl kāds. Tomēr skaidras atbildes ne grāmatās, ne sarunās ar pieaugušajiem neguvu. Pusaudža vecumā arī pārstāju jautāt, jo daļai pieaugušo mani jautājumi šķita pārlieku dīvaini un nesaprotami, saņēmu noliegumu un aicinājumus tik daudz nesapņot un atgriezties realitātē uz zemes. Tā arī darīju.
Tomēr iekšējais impulss bija tik spēcīgs, ka manā personības krīzes grūtākajā periodā – pēc laulības šķiršanas, visi apspiestie un neatbildētie jautājumi izlauzās ārā ar jaunu, daudz spēcīgāku jaudu. Es sāku meklēt atbildes un tās nāca. Es sastapu cilvēkus, kas redz un jūt līdzīgi, kuros ir līdzīgi jautājumi un kas meklē līdzīga rakstura atbildes. Nokļuvu starp čenelotājiem, kas apzināti un mērķtiecīgi veido kontaktu ar augstākām būtnēm un vaicā pēc atbildēm. Sastapu cilvēkus, kas spēja just un pilnveidot enerģijas caurlaidību ķermenī.
Tajā laikā daudz lasīju, mācījos no citiem, klausījos lekcijas un pieredzes stāstus par garīgajiem pavadoņiem un būtnēm no citām civilizācijām. Reiz, kādā no raidījumiem, ko skatījos, ekrānā pamanīju sarkanu būtni. Nedaudz vēlāk, reinkarnicionikas nodarbībās, sajutu šo pašu būtni sev blakus enerģētiskā līmenī. Tā bija pirmā reize, kad apzināti spēju ar kādu no tās pasaules izveidot kontaktu. Toreiz apkārt esošie cilvēki uzdeva man visdažādākos jautājumus un man sāka nākt vizuālas atbildes – attēlu veidā.
Pēc šīs pirmās pieredzes jutos ārkārtīgi noguris vairākas dienas. Iesākumā šķita, ka nekad neko tamlīdzīgu vairs neatkārtošu. Tomēr, gāja laiks un mana interese par šo arvien auga augumā. Pamazām, soli pa solim trenējos, audzēju savu pieredzi un enerģētisko izturību kamēr kontakti ar citu dimensiju būtnēm un garīgajiem pavadoņiem vairs nenogurdināja.
Šobrīd esmu apguvis Akaši hroniku informācijas lasīšanas prasmi, pilnveidojis čenelinga spējas, kā arī audzējis savu enerģētisko izturību. Spēju sazināties ne vien ar saviem garīgajiem pavadoņiem, bet izveidot kontaktu arī ar citu cilvēku atbalsta būtnēm un saņemt atbildes no tām. Esmu apguvis prasmi apzināti vadīt enerģiju savā ķermenī.
To visu mācījos, studēju pats. Meklēju materiālus, lekcijas, skolotājus, lai atgūtu ticību smalkajam un netveramajam, lai atkal atvērtu un pilnveidotu savas spējas.
Mana pieredze liecina, ka ikkatram no mums kopš piedzimšanas brīža ir izveidots savienojums ar smalko pasauli. Tomēr laika gaitā esam to aizvēruši, pazaudējuši ticību sev un dievišķajam.
Esmu pieredzējis pats un redzējis, kā citi atver sevī spējas sazināties ar augstākām dimensijas būtnēm. Vienlaikus esmu uzkrājis gana plašu zināšanu un pieredzes bāzi, lai spētu ar to dalīties un atbalstīt citus viņu ceļā uz augstāku saziņu.
Ja tas Tevī norezonēja, piesakies garīgo pavadoņu online kursam.
Tilts saziņā ar smalko pasauli ir fantāzija, iztēle. Pavēro, kā mainās pasaule ap Tevi, kad ļaujies iztēlei, kad ļauj sev fantazēt un noticēt netveramajam.
