Varbūt Tu vienmēr esi tas, kurš palīdz, uzklausa un atbalsta – stiprais plecs, uz ko citi var paļauties. Šķiet, ka tā ir mīlestība. Bet, kad Tev ir nepieciešams atbalsts – kurš Tev ir blakus?

Bieži vien, rūpējoties par citiem, mēs aizmirstam par svarīgāko cilvēku savā dzīvē – sevi pašu. Parādās nogurums, trauksme, sajūta, ka nekad neesi pietiekami labs. Tu sāc dzīvot citu vajadzībām, ne savām.
Attiecības, kurās nejūties novērtēts nav īsta mīlestība, tas ir slazds.

Taču ir arī cits ceļš. Ceļš, kurā Tu iemācies dot sev tikpat, cik Tu dod citiem. Kur mīlestība sākas ar sevi un tikai tad plūst tālāk. Kad atļauj sev saņemt, dzīve atver durvis pārpilnībai, brīvībai un īstam spēkam.